Marmors
Marmors no lat.valodas marmor , no grieķu valodas marmaros nozīm mirdzošais, spīdošais akmens kalnu iezis ar kristāliskā režģa struktūru, kas radies dolomīta vai kaļķakmens kristalizācijas procesā. Šis dabīgais akmens ir metomorfozs, ar vidju blīvuma pakāpi, vidji ciets, pārsvarā padodas pulšanai, vidji porains, samrā augsta ūdensuzsūkšanas spja.
Marmora veidi marmors, marmorizjies kaļķakmens, karbonātie konglomerāti u.c.
Marmors vienmr satur citu minerālu piemaisījumus kvarcu, halcedonu, pirītu, limonītu, hlorītu u.c., kā arī organisko savienojumu piemaisījumus. Piemaisījumi dažādi ietekm marmora kvalitāti pazeminās vai paaugstinās tā dekoratīvās īpašības. No marmora veidiem visizturīgākais un vislabāk padodas pulšanai marmors ar smalku kristāliskā režģa struktūru, kam piemīt zobveida graudu savienojumi. Viengabalainākas struktūras marmors ir salcietīgs. Krāsa un struktūras raksts marmoram parādās pc tā nopulšanas.
!!! Izvloties marmoru, vlams pievrst uzmanību akmens blīvumam marmora izstrādājumiem vannas istabām vai skulptūrām dārzā vajadztu izvlties smalkgraudainu, blīvu marmoru. Irdens, lielgraudains marmors nav vlams tur, kur tam būs pastāvīga saskarsme ar ūdeni vai tas būs pakļauts gaisa temperatūras svārstībām. Arī izvloties kamīna apdari, jāpievrš uzmanība marmora graudainībai, pie krasām temperatūras svārstībām kristāliskā režģa struktūra atslābst un ar laiku mainās, kas noved pie marmora plaisāšanas.